“Nebīsties, tikai tici” - ar šādiem vārdiem talsinieki aizsāka nedēļas nogali un Lūgšanu brokastīs aizdomājās par to, ka slimība vēzis var patiesībā būt arī jaunas un gaišas dzīves sākums. Šis pasākums bija pirmais solis, lai ar savāktajiem brokastu dalībnieku ziedojumiem arī Talsos izveidotu atbalsta grupu onkoloģiskajiem pacientiem.
Sestdienas rītā ap simts talsinieku pierādīja, ka brokastis var būt dažādas – ja parasti mēs, izlecot no gultas steidzamies pie kafijas kannas, un tikai tad sākam rītu, tad Latvijas Vasarassvētku draudžu apvienības goda bīskaps Jānis Ozolinkēvičs aicināja ne tikai Lūgšanu brokastis, bet arī ikdienā rīta rituālu sākt ar citām vērtībām un vispirms pabarot garu. Viņš ieteica atvēlēt laiku arī, lai pateiktos par jauno dienu, nevis tikai savā aizņemtībā teiktu: “Čau, Dievs!” - lai nenobītos, bet ticētu...
Dievam ir ne tikai laba humora izjūta, bet viņš prot arī raudāt brīžos, kad cilvēkam sāp. Tāpēc septīto Lūgšanu brokastu tēma šoreiz ļoti smaga, jo reti kura slimība izraisa tik lielas bailes kā diagnoze vēzis. Taču talsiniece un vienmēr pozitīvā kafijas veikaliņa īpašniece Kristīne Kromane ir pierādījums, ka arī pozitīvie cilvēki uz īsu brīdi var salūzt, taču pēc tam tu saproti, ka slimība, kas liek uz brīdi apstāties, tomēr ir otra iespēja dzīvot. Dzīvot citādāk, vairāk mīlēt tieši sevi un piepildīt sapņus, kurus citādi neuzdrošinātos. “Kopš es atvēru kafijas namiņu, man apkārt ir tik daudz mīlestības!” saka Kristīne. Slimība acis atvērusi arī Intai Boterei, kas saprata, ka grib dzīvot daudz košāk. “Es sapratu, ka vēzis ir sevis nemīlēšanas slimība,” atzīst I.Botere. “Jāiemācās sevi mīlēt! Mēs darām daudz ko tādu, ko nevajag darīt – ēdam to, ko nevajag, ejam tur, kur nevajag, un darām to, ko nepatīk darīt. Tagad man ir daudz vieglāk pateikt “nē!”. Es necīnos. Es dzīvoju!”
“Reti kura slimība izraisa tik lielas bailes kā vēzis,” saka onkologs Arvīds Irmejs, kura uzdevums ikdienā ir šīs bailes kliedēt. Ārstēšanās no vēža pacientam norit visu dzīvi, taču viņš norāda, ka bieži vien tam nevajag lielus līdzekļus – vajag tikai grozījumus galvā un attieksmē. Arī onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” valdes locekle Kitija Janele uzskata, ka tad, kad bailes nosauc vārdā, tās kļūst mazākas. Vēža slimnieki draugu priekšā bieži vien tikai tēlo stipros, bet patiesībā jūtas vieni, apjukuši un viņus spēj saprast tikai tie, kuri pārcieš to pašu. Sarunas kaut pie tējas tases dod spēku dzīvot tālāk. Tieši tāpēc šoreiz Lūgšanu brokastīs saziedotie 2725 EUR tiks izmantoti, lai arī Talsu novadā izveidotu atbalsta grupu onkoloģiskajiem pacientiem. Lai dalītos pieredzē, izteiktu savas sajūtas, rastu spēku un iemācītos sadzīvot ar savu diagnozi. Pirmā tikšanās Talsos paredzēta jau 4.novembrī Talsu novada fondā. Tikmēr ne viens vien pasākuma dalībnieks atzina, ka dzirdētās liecības lika atvērt acis un paskatīties uz savu dzīvi citādāk. “Kad esam zemākajā dzīves punktā, mēs meklējam atspēriena punktu. Lūgšanu brokastīs dzirdētie stāsti bija pierādījums, kā patiesi atsperties jaunai dzīvei,” saka Talsu novada fonda valdes priekšsēdētāja Iveta Rorbaha. “Un mums ir iespēja būt daļai no tā, ko veidosim kopā – ne tikai domās un lūgšanās, bet arī praktiskos darbos.”
Lūgšanu brokastis ir labdarības pasākums, kurā reizi gadā ne tikai Talsos, bet arī citviet Latvijā satiekas reliģiskie un sabiedrības pārstāvji, lai sajustu mieru, pārdomātu savu esamību, sadzirdētu cits citu un vienotos kopējā lūgšanā. Iepriekšējos gados Talsu novadā palīdzēts vientuļajiem senioriem, audžuģimenēm, vecākiem, kas audzina bērnus ar īpašām vajadzībām, un citām mērķgrupām.
Foto: Marta Rake-Lasmane