Ina savā sveicienā dalās ar patiešām skaistu stāstu no Libānas, jo tieši tur viņa atradās brīdī, kad saņēma aicinājumu uzrunāt Talsu novada fonda Kopsapulces dalībniekus. Libāna ir viena no pasaulē viesmīlīgākajām zemēm, kādu talsiniecei jebkad nācies redzēt. Tur esot viņa satika latviešu meiteni, kuras dzīvesbiedrs, mediķis no Libānas, 15 gadu vecumā sāka un joprojām turpina katru rītu un vakaru Beirūtā no savas mājas balkona fotografēt sauli. Attēlus viņš rūpīgi krāj albumā, un nebūt nav vienīgais, kurš tā dara. „Saules ierašanās un aiziešana nozīmē vienu laimīgi pavadītu dienu bez konflikta, kara, bez raķetēm, draudiem un nemiera. Un šī apziņa, ka dzīve vienā dienā var pagriezties kājām gaisā, jo Libāna atrodas ļoti nemierīgā reģionā, cilvēkus vēl vairāk un spēcīgāk saliedē un rada viņos vēlmi svinēt katru dienu, katru mirkli un dalīties visā, kas viņiem ir,” tā savā uzrunā sacīja Ina Strazdiņa. „Dalīšanās gan ar ēdienu, gan pajumti, gan dāvanām Libānā ir ļoti spēcīga. Un to saprot ar dzīves svinēšanu, pateicībā par mierīgu un labi pavadītu Dieva dotu dienu. Dalīties nozīmē pateikties par mierīgi pavadītu laiku. Talsu novada fonds ir tas, kurš dod un rada šo iespēju – būt un sajusties noderīgam, vajadzīgam citiem, nosvinēt šo laimīgi aizvadīto dienu, daloties ar tiem, kuriem vajag vairāk. Talsu novada fonda labie darbi ir kā tie saullēkti un saulrieti Libānas puiša foto albumā, kuri ļoti gaidīti un piefiksēti cits pēc cita nogulstas jau kādā citā, pavisam daudz augstākā grāmatā un krājas milzīgai, labai un daudz brīnumu nesošai enerģijai.”

Visu Talsu novada fonda dalībnieces sveicinu Kopsapulces dalībniekiem var noklausīties šeit: