Lūgšanu brokastis ir pasākums, kurā ik gadu aiz saviļņojuma nākas paklusēt. Tas ir laiks, kad uz brīdi aizmirstam paši sevi, sēžamies pie viena galda un kopā aizlūdzam. Šī gada Lūgšanu brokastis tika veltītas audžuģimenēm jeb ļoti dodošai mīlestībai.
Lūgšanu brokastu ielūgumus rotāja vārdi “Dari tāpat!”, un Kandavas iecirkņa prāvests Mārcis Zeiferts lika aizdomāties, ko gan tas nozīmē? Un atbilde – mīlēt tāpat kā Jēzus mīl cilvēkus. “Vienkārši mīli. Ļauj šai mīlestības plūsmai caur sevi darboties un dzīvot,” sacīja M.Zeiferts. Un viens no vislabākajiem piemēriem tam ir audžuģimenes, kas bērniem dod dzīvē vissvarīgāko – mīlestību, mājas un ģimeni. Mārcis Zeiferts norādīja, ka būt audžuģimenei nozīmē līdzdalīt savu dzīvi, pārkāpt pāri savam egoismam. “Pat, ja jūsu vārdā nav nosaukta neviena iela, pilsētas laukums vai pastmarka, jūs darāt vislabāko darbu!” Un viņš novēlēja, lai vārds “Latvija” mums kļūtu par siltu, siltu vārdu, un līdzi nestu māju sajūtu.
Savās liecībās dalījās arī pašas audžuģimenes. Tā Larisa un Normunds Bērziņi atcerējās, ka pirms 12 gadiem pēc iesvētībām Ģimeņu un bērnu attīstības centra “Brīnumiņš” vadītāja Agnese Kviese Larisai teica, ka viņa pat nevar iedomāties, kā viņas dzīve mainīsies. “Toreiz tie bija tukši vārdi,” sacīja Larisa. Tāpat, uzzinot, ka Bērziņu ģimene vēlas pieņemt bērnus, citi sacīja: “Kā jūs tā? Var taču dzīvot sev!” Taču viņi sapratuši, ka bērni izstaro tādu laimi. Sākumā viņi vēlējās paņemt tikai vienu, taču mājās atgriezās ar diviem. Vēlāk jau izpildīja abu māsiņu vēlmi un ģimene tika arī pie brālīša. “Sākumā bija bail. Es Dievam lūdzu, dod tādus bērnus, kam mēs būsim vislabākie,” Lūgšanu brokastīs atcerējās Larisa. “Jā, varbūt tas ir darbs 24 stundas katru dienu, bet tā ir mūsu dzīve.” Viņai pievienojās arī Normunds, kas atzina, ka šobrīd turpinās viņa dzīves labākā daļa. Nekad viņš mājās nav steidzies ar tādu prieku un mīlestību. “Sajūta ir brīnišķīga!” sacīja Normunds. “Sākumā emocijas bija dažādas – no panikas līdz dusmām, un tad atkal laime. Dievs ir teicis: “Ko tu dari vismazākajam, to tu dari man. Tādus bērnus, uzņemot ģimenē, mēs uzņemam eņģeļus.”
Zane Bārbale ar vīru audzina četras māsiņas jeb divus dvīņu pārus. Pagāja 17 gadi līdz viņa tika pie saviem eņģeļiem. Viņa ļoti ilgi lūdza Dievam bērnus, taču vēlāk saprata, ka Dievs patiesībā arī piepildīja viņas lūgšanu – lai gan ar savām meitiņām viņi satikās vēlāk, tad, kad Zane lūdza, viņas eņģeļi jau bija nonākuši uz zemes. Zane priecājas, ka bērni ģimenē nav ienākuši laulības sākumā, jo tad viņi izaugtu citādāk. “Ja es agrāk lūdzu, tad tagad es vairāk Dievam pasakos,” sacīja Zane. “Nekad ar vīru tā nebijām izbaudījuši mirkli kā tagad. Tveram un izbaudām. Varam droši teikt: “Esam laimīgi!””
Pasākumā klātesošos uzrunāja arī sociālā aprūpes centra “Rīga” filiāles “Rīga” Kaspeļu ielā vadītāja Ilze Dzene. Viņa dalījās pieredzē, kā nemīlēti, negribēti un pamesti bērni kļūst mīlēti un saules apspīdēti. Ilze Dzene aicināja bērnus atbalstīt, jo nonākot sociālajos centros, viņi ir pazaudēti – viņos ir skumjas pēc tā, ko viņi pat nepazīst. Institūcijas nevar nodrošināt to, ko dod ģimenes.
Katrs Lūgšanu brokastu dalībnieks piedalījās ar 15 EUR ziedojumu. Daļa no tā tiek izlietota pasākuma organizēšanai, bet pārējais tiks izmantots, lai sarūpētu prieku Talsu novada bāreņiem un audžuģimenēm. Lūgšanu brokastīs saziedoti 1420 EUR.
/Foto - Talsu tautas nams/
Talsu novada fondu atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem, Talsu novada pašvaldība un Borisa un Ināras Teterevu fonds.
